Dubultu baznīca, apkārtnes izteiksmīgākais objekts un vizuālā dominante, ir monumentālākā un krāšņākā jūgendstila celtne Jūrmalā vēsturiskās un sakrālās arhitektūras skatījumā. Celtnes būvapjoms un detaļas spilgti atklāj arī nacionālā romantisma tradīcijas, par ko liecina bagātā celtnes plastika, kas izpaužas dažādo būvapjomu izkārtojumā, ornamentālās plastikas dekoru, kā arī fasādes apdares daudzveidība, kurā lietots gan gludais, gan rievotais, gan rupjais apmetums.
Dubultu baznīcu ar 750 sēdvietām, kādu mēs to redzam šodien, būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856 – 1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858 – 1945) projekta, piedaloties līdzstrādniekam Edgaram Voldemāram Eduardam Frīzendorfam (1881 – 1945). Tās pamati tika likti 1905. g. septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī.

  Baznīcas būve izmaksāja 55 000 zelta rubļu, kas tā laika vērtībā bija ļoti liela nauda. Rīgas firmas „J. Jakšs & Co.” darināto torņa pulksteni 1907. g. dāvināja Jēkabs Putniņš, divus torņa zvanus un kanceli – baznīcas draudzes priekšnieks Ernsts fon Firkss. Celtnes galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis ar dinamisku siluetu, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pidrežģa konstrukcijā, ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Šī torņa augšdaļu grezno virs pulksteņa izveidotie akmens kalumi - maskaroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros - apmetumā veidots rustojums.
 Interjerā dominē dekorētas koka konstrukcijas. Kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Draudzes telpā saglabājušies soli ar trejlapja ornamentu to galos. Šos solus dāvinājis Rīgas rūpnieks K.K. fon Strickis.
 Ieejot pa baznīcas durvīm skatam paveras V. L. Bokslafa un E. V. E. Frīzendorfa projektētais altāris. Tas mūrēts no Rembates smišakmensdolomīta akmens blokiem, tā augšdaļā – masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: Jakob Taube 1909, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu.
Baznīcas kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un kontrforsi torņa stūros un fasādēs. Īpaši izteiksmīgs ir ieejas portāls.    Arī unikālajos kapiteļos vērojama figurālā plastika.
 Šī ēka ir ar savu vēsturi un iespaidīgu arhitektūru, ne velti Dubultu baznīca ir apkārtnes izteiksmīgākais objekts, kas ir arī iemīļots tūristu apskates objekts. Arī garāmgājēji to neatstāj bez ievērības. Ņemot vērā to cik bieži šai baznīcai tiek paiets garām to vienmēr gribas apskatīt.

(Izmantots avots "Vitolds Mašnovskis "Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra". Enciklopēdija četros sējumos, 2001)