Ģirts
2018.03.08 11:26
17. martā plkst. 15.00 Dubultu luterāņu baznīcā notiks Aspazijas 153. dzimšanas dienai veltīts koncerts
Šogad mūsu domas un sirdis dzīvo Latvijas valsts simtgades zīmē. Visa radošā mūža garumā Aspazijas dzejā šī dzimtenes sajūta saplūst it kā vienotā veselumā, aplī, kas nāk ar atziņu, ka tēvzeme un valsts esam mēs paši. To apliecina arī dzejnieces rakstītie vārdi:
”Pats saaudzis ar dzimto zemi, pats dzimtā zeme esi.”
Elzas Rozenbergas pirmais publicētais dzejolis ”Jaunā gadā” lasāms ”Dienas Lapas” feļetona pielikumā 1887. gadā. Dzejoļa pēdējais pants:
”Tikai savienoti spēki,
Dūša, vingrums, rosība
Tautu vidū liesmu burtiem
Rakstīs vārdu ”Latvija”.”
Publicējot šo dzejoli, pirmo reizi Elza Rozenberga parakstās ar latviešiem tik neparasto vārdu – Aspazija. Viņai ir divdesmit divi gadi, un līdz Latvijas valstij vēl trīsdesmit viena gada garumā ejams ceļš. Latvija dzejnieces dvēselē dzīvojusi vienmēr, arī tad, kad doma par Latvijas valsti bija tāls un nesasniedzams sapnis. Kad 1920. gadā Aspazija un Rainis no Šveices atgriezās Latvijā, Aspazija iesaistījās jaunās valsts politiskajā dzīvē. Prom no remdenības, pieticības un rāmi silta sekluma – tāda visu mūžu ir bijusi Aspazijas būtība. Prasība pēc spēcīgas personības izskanēja gan viņas dzīvē un dzejā, gan darbībā Satversmes sapulcē.
Liktenis vairākkārt licis Aspazijai pamest mājas un dzimteni, licis ilgoties, cerēt un atgriezties, līdz dzimtenes izjūta kļūt par dvēseles daļu, kas liek radoši strādāt Latvijas labā.
Reiz dzejniecei piedāvāja sacerēt jaunus vārdus Latvijas himnai, bet cienot Baumaņu Kārli un ar šo cilvēku saistītās personīgās atmiņas, Aspazija to nedara, tomēr 1936. gadā uzraksta dzejoli ”Himna Latvijai”, ko ievieto dzejoļu krājumā ”Kaisītas rozes”. Dzejolis pauž Aspazijas domu par Latvijas neatkarību un labklājību, tas beidzas ar vārdiem:
”Dvēseles saknes aug pāri pār pagātnes sāpēm,
Mūžam Latvija dzīvos un mirdama nemirs!”
Aspazijas 1943. gadā teiktie vārdi – ”Latvijas valsti no manis nemaz nevar atdalīt” – nav dzejnieces radīta metafora, bet realitāte, jo Aspazija savas dzīves laikā ir bijusi valsts garīgo spēku avangardā un palikusi tur arī tagad, kad Latvijas valsts svin savu simtgadi.
Koncertā piedalās kamerkoris „AVE SOL”, diriģents ANDRIS VEISMANIS, kormeistars JURĢIS CĀBULIS. Solisti EVIJA ZĀLĪTE, MĀRTIŅŠ ZVĪGULIS. Ērģelniece EDĪTE DEKSNE. Latvijai veltīto Aspazijas dzeju lasa Jūrmalas skolu skolēni.
Koncertu organizē Jūrmalas Latviešu biedrība, biedrība ”Aspazijas mantojums” sadarbībā ar Jūrmalas domi un Dubultu ev. lut. draudzi. Ieeja par ziedojumiem.
Biedrība ”Aspazijas mantojums” valdes priekšsēdētāja Ināra Andžāne
Jūrmalas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja Gunta Liepiņa
Afiša