16. martā plkst. 16.00 Dubultu ev. lut. baznīcā notiks Aspazijas 148. jubilejai veltīts literāri - muzikāls pasākums "Zieda dvēsele ir smarža".
Piedalās – ērģelniece Diāna Jaunzeme, flautiste Daina Treimane, sitaminstrumentālists Aleksandrs Jalaņeckis, aktrise Aija Magone, literatūras zinātniece Ināra Andžāne.Senos dokumentālos kadros redzama Aspazija ar ziediem, fotogrāfijās, sīkos atmiņu mirkļos vēstules un dienasgrāmatās uzsmaržo sen ziedējušu ziedu brīnums, bet visdzīvākie un daudzveidīgākie ziedi joprojām izplaukst, zied un nozied Aspazijas daiļradē.
Aspazijas dzejā var sastapt daudz dažādu ziedu – sākot ar visvienkāršākajām lauku puķēm, beidzot ar rozēm, eksotiskie svešzemju ziedi lirikā plaukst līdzās neaizmirstulītēm, zied zilā ilgu puķe un mirdz rožu gaisma, sīks ziediņš starp grāmatas lapām nes prieku... Ziedi veido it kā atsevišķu pasauli, kurā sastopam šo dabas brīnumu no sīkām puķu sēklām līdz sairšanai trūdos, un tā zieds kļūst arī par cilvēka dzīves spoguli. Ziedi Aspazijas daiļradē ir iekšējās saskaņas un dvēseles līdzsvara meklējumi, kas atklāj arī zemes mūžīgo skaistumu, laika ritumu un cilvēka radošo daudzveidību. Ar ziedu tēliem Aspazija cenšas mums pateikt, ka cilvēka iekšējā pasaule ir ļoti trausla, ikdiena to liec pie zemes, bet nosargāt šo trauslumu spēj tikai puķes, kas dzejā ir sirds noskaņu izteicējas, bet pašas Aspazijas dzīvē – ideālā skaistuma simbols. Ziedi iet bojā zem smagiem soļiem, tie novīst, arī uzvaras vainagā ievīti, tie ir kā lūgšanā paceltas rokas, kas vieno mūs ar debesīm, un Aspazija apgalvo, ka ziedi izsmaržo savu dvēseli smaržā. Tā arī top dzeja – gan dzejnieku radītā, gan mūsu zemes izauklētā, un Aspazija savā dzejolī ”Zemes poēzija” saka:
”Ak, puķes ir un būs, kā bija:
Visskaistakā zemes poēzija!”
Sava mūža pēdējos desmit gadus Aspazija bija jūrmalniece, viņas Dubultu mājas dārzs ar skaistiem ziediem priecēja garāmgājēju acis, tāpēc 2011. gadā pie Aspazijas pieminekļa Dubultos veidojām rožu dārzu.
Koncertā iecerēts klausītājus iepazīstināt ar Aspazijas atmiņās, vēstulēs un dienasgrāmatās rakstīto, kas saistās atmiņām par ziediem – Pumpuros, Dubultos, Jaundubultos un Majoros, arī Aspazijas vērojumiem dabā. Literārie teksti atklās dzejnieces estētisko ideālu meklējumus savā apkārtnē (Aspazijas dzīves un daiļrades pētnieces I. Andžānes literāri vēsturiskie apcerējumi). Koncertā skanēs arī Aspazijas dzeja un proza, kas atspoguļo ziedu tēlu izmantošanas daudzveidību (aktrise Aija Magone). Ziedu tēma izskanēs arī Ž. Bizē, J. Horovica, L. Delība, R. Jermaka un citu autoru skaņdarbos.
Mēs lepojamies, ka Jūrmalu par sev tik nozīmīgu vietu savos dzīves un pasaules ceļos izvēlējušies Rainis un Aspazija. Tāpēc šie koncerti Dubultu ev. lut. baznīcā katru gadu ir tilts, kas vieno pagātni un tagadni, visvairāk domājot arī par nākotnes Jūrmalu. Jūrmalai šodien ir raksturīga ziedu rota – Aspazijai noteikti patiktu pastaigāties pa Jomas ielu, skvēriem, parkiem, ielūkoties jūrmalnieku dārzos, visur viņa sastaptu to skaistumu, ko dod ziedi.
”Zieda dvēsele ir smarža,
Kāpj iz kausa viļņodama,
Prātus apņem saldā mulsā, –
Vai tev dvēslē vairāk saldmes?” (Aspazija)
Ināra Andžāne
”Aspazijas mantojums”
Aspazija, savas mājas dārzā pie rozes. 1935. gada vasara, Dubulti. Fotogrāfs: O. Mētra.
