Šī lapa ir izdrukāta no LELB Dubultu draudze
Interneta adrese:
http://dubultudraudze.lv/?ct=pasdraudze_actual&fu=read&id=271Pēterim Beltem - 150
Ģirts
2012.11.24 11:09
Aspazijas māja un Jūrmalas dome aicina piedalīties piemiņas plāksnes atklāšanā ievērojamajam Jūrmalas pašvaldības un sabiedriskajam darbiniekam, novadpētniekam Pēterim Beltem 2012.gada 26.novembrī plkst. 12.00 pie agrākās Rīgas Jūrmalas krājaizdevu sabiedrības ēkas Dubultu prospektā 19.
Programmā:
· Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa uzruna
· Valsts Kultūras Pieminekļu Aizsardzības inspekcijas Rīgas reģiona vecākās inspektores Ausmas Pētersones uzruna
· Latvijas Valsts himnas kopdziedājums
· Plāksnes atklāšana
Pēteris Belte
(1862.gada 29.oktobris, Salas pagasts – 1945.gada 16.maijs, Minhene),
Pēteris Belte bija pirmais Rīgas Jūrmalas
pilsētas domes priekšsēdētājs. Pilsētas domi P.Belte vadīja no 1920.gada līdz
1924.gadam, bet vēlēts domnieks bija līdz 1934.gadam. Latvijas brīvvalsts laikā
Pētera Beltes darbs pašvaldības un sabiedrības labā novērtēts ar Trīszvaigžņu
ordeni. Jāatzīmē, ka P.Belte jau 1915.gadā, cariskās Krievijas laikā aizstāvēja
ideju par patstāvīgas pašvaldības veidošanu Rīgas jūrmalā.
Pēteris Belte ilgus gadus vadīja
pilsētas Dzimtsarakstu nodaļu un bija Dubultu ev.luteriskās draudzes
priekšnieks. Viņš bija viens no 1898.gadā dibinātās Rīgas Jūrmalas krājaizdevu
sabiedrības, vēlāk tautā sauktas par Beltes banku, dibinātājiem un vairāk nekā 40 gadu
darbojās tās valdē, bija tās vadītājs. Tagad šajā Rīgas Jūrmalas krājaizdevu
sabiedrības ēkā, Dubultu prospektā 19 atrodas A/S „SEB banka” Jūrmalas filiāle,
šajā ēkā arī P.Belte gan strādājis, gan arī dzīvojis.
Pētera Beltes grāmata „Rīgas Jūrmalas,
Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni” pirmoreiz izdota 1935.gadā, autora
apgādā. Vēsturiskais apskats par Jūrmalas un tās apkārtnes dabu un vēsturi no
vissenākajiem laikiem līdz 1918.gadam joprojām ir viens no nozīmīgākajiem
Jūrmalas vēstures avotiem par periodu līdz Latvijas brīvvalsts nodibināšanai.
2002.gadā, sakarā ar Pētera Beltes 140-gadu dzimšanas jubileju, Jūrmalas
pilsētas dome finansēja grāmatas faksimilizdevumu, kurš tagad, tāpat kā
oriģinālizdevums, ir kļuvis par bibliogrāfisku retumu.
Piemiņas plāksne Pēterim Beltem
viņa 150-gadu jubilejā būs Jūrmalas pilsētas un tās iedzīvotāju patiess
pateicības un cieņas apliecinājums par paveikto Jūrmalas pašvaldības un
sabiedrības labā. Priecāsimies, ja šo projektu atbalstīsiet un pagodināsiet ar
savu klātbūtni plāksnes
atklāšanu, kas ieplānota 2012.gada 26.novembrī plkst. 12.00.
Pēteris Belte Jūrmalas vēsturei ir nozīmīgs dubultīgi: vispirms kā Rīgas Jūrmalas pilsētas galva no 1920. – 24.gadam un kā autors un izdevējs vēsturiskajam apskatam “Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni”.
Šoruden atzīmējami 150 gadi kopš dzimis Pēteris Belte (dzimis 1862.gada 29.oktobrī Salas pagastā, miris 1945.gada 16.maijā emigrācijā Minhenē). Žaņa Unama sastādītajā vārdnīcā „Es viņu pazīstu” (1939.g.) Belte raksturots kā sabiedrības un kooperācijas darbinieks Rīgas Jūrmalā, kurš bijis gan skolotājs, gan grāmatvedis, gan Rīgas Jūrmalas pilsētas valdes priekšsēdētājs, domnieks, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs un Dubultu draudzes priekšnieks. Pēteris Belte apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni.
Lai gan dzimis Salas pagastā, jau 1889.gadā Belte Mellužos, Baložu ielā 1 (uz stūra ar Kāpu ielu) atvēra privātu pirmmācības skolu ar krievu mācību valodu. Pēc tam kopā ar sievu Katrīnu nopirka zemi Mūzikas un Savienošanas (tagad Vizbuļu) ielu stūrī, kur uzcēla ēku, un 1895.gadā skolu pārcēla uz turieni. Skolēnu bija ap 80, un skolas nauda – 1 rublis mēnesī. Pie skolas bija ierīkota bibliotēka, ko izmantoja ne tikai skolēni, bet arī pieaugušie. Paralēli skolotāja darbam Belte vadīja arī kori un orķestri, kā arī bija ugunsdzēsēju biedrības sekretārs. 1902.gadā Belte skolu slēdza, lai nodotos sabiedriskam darbam.
1898.gadā, attīstoties vasarnīcu būvei Jūrmalā, radās nepieciešamība veidot kredītbiedrību. Pēteris Belte bija viens no pirmās Rīgas Jūrmalas krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem. Sabiedrība 1901.gadā iegādājās nekustamo īpašumu Zāles ielā 1 (tagad Mellužu prospektā 3), bet 1904.gadā pārcēlās uz Dubultiem, Kungu ielu 1 (tagad Rūdolfa Blaumaņa iela). 1911.gadā sabiedrība nopirka zemesgabalu Mellužu (tagad Dubultu prospekts) un Baznīcas (tagad Slokas) ielas stūrī ar veco koka baznīcu. Tā kā mūra baznīca Dubultos jau bija uzcelta 1909.gadā, veco nojauca un pēc arhitekta Eižena Laubes projekta tapa divstāvu mūra nams ar veikalu telpām 1.stāvā un krājaizdevu sabiedrības telpām 2.stāvā, mūsdienās labi pazīstama kā bankas māja Dubultu prospektā 19 (toreiz Mellužu ielā 17). Šī ēka turpmākos gadus cieši saistīta ar Pētera Beltes vārdu, un tautā pat tika saukta par Beltes banku. Šajā ēkā Beltem bija iekārtots arī dzīvoklis. Pirmā pasaules kara laikā krājaizdevu sabiedrība evakuējās uz Krieviju, uz Tveras guberņu.
Pēteris Belte aktīvi līdzdarbojās jūrmalnieku mēģinājumos panākt peldvietu apvienošanos vienā pašvaldībā jau kopš 1905.gada. Tomēr saduroties Majoru muižas privātīpašnieka tiesībām ar pārējo Jūrmalas daļu administrācijas interesēm, tas nebija panākams. Beltes sabiedriskā darbība izpaudās arī sākoties Pirmajam pasaules karam, kad latviešu sabiedrība Jūrmalā nodibināja Palīdzības komiteju karā iesaukto un viņu ģimeņu pabalstīšanai, un Belti apstiprināja par atbildīgo personu. Komiteja vāca ziedojumus, organizēja sarīkojumus, izmaksāja pabalstus karā iesaukto ģimenēm un sūtīja kareivjiem dāvanas.
Pozitīvs solis pašvaldības veidošanā Jūrmalā bija 1914.gadā Krievijas valsts domes izdotais likums par kūrortiem, bet tas nereglamentēja vietējo iedzīvotāju statusu. 1915.gada janvārī Pēteris Belte kā Jūrmalas pārstāvis piedalījās Viskrievijas biedrības tēvijas peldu vietu uzlabošanai un pacelšanai sasauktajā kongresā Pēterpilī. Kongresā nolēma, ka kūrortos dibināmas pašvaldības. Februārī jūrmalnieki lūgumu ar 900 parakstiem iesniedza Iekšlietu ministrijai, un maijā saņēma ministra atzinumu par pašvaldības nepieciešamību, taču kara darbības tuvošanās un Jūrmalas iestāžu evakuācija uz Krieviju šo procesu apturēja uz pieciem gadiem. Kara gados administratīvās funkcijas veica komandants un draudzes priekšnieks. Rīgas Jūrmala bija padota Slokas – Salas draudzei, kuras priekšnieks no 1918.gada 15.jūlija bija Jaskovskis. Viņš savu kanceleju ierīkoja krājaizdevu sabiedrības namā Dubultos. 26.novembrī viņš sasauca jūrmalniekus, lai ziņotu par okupācijas varas izbeigšanos. Sanākušie sumināja Latvijas valsti, pirmo reizi Jūrmalā dziedot valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!”.
Pēteris Belte Jūrmalā atgriezās tikai 1919.gada 3.janvārī. Kopš Rīgas Jūrmalas pilsētas nodibināšanas 1920.gada 2.martā un viņa ievēlēšanas par domnieku no Darba partijas, un kopš ievēlēšanas par pilsētas galvu 8.maijā, krājaizdevu sabiedrības namā Dubultos bija arī Beltes darba vieta. No 1921. līdz 1928.gadam Belte vadīja arī Dzimtsarakstu nodaļu un zālē, kur bija iekārtots mazs altāris, laulāja tos, kuri negribēja laulāties baznīcā. 1924.gada sākumā Belte atteicās no pilsētas galvas amata, bet līdz pat Ulmaņa apvērsumam 1934.gadā bija jūrmalnieku ievēlēts domnieks no Sabiedrisko darbinieku un vasarnīcu īpašnieku apvienības. Pēc sievas nāves 1925.gadā Belte vairs nedzīvoja bankas mājā.
Pēteris Belte aktīvi piedalījās Rīgas Jūrmalas pilsētas dzīvē, bijis arī Dubultu draudzes priekšnieks. Tuviem cilvēkiem palicis atmiņā kā smaidīgs onkulis, kas dāvājis lelli un ticis saukts par Beltes onkuli. Viņa daudzpusīgā interese par Jūrmalas vēsturi pamanāma, lasot laikrakstu „Jūrmalas Vārds”. 20.gadsimta 30.gadu numuros ir gan publikācijas par Lielupi, par Dubultu draudzi, par Jūrmalas veco māju vārdiem, par pilsētas vārda izvēli. Taču lielākais devums ir Beltes sarakstītais un 1935.gadā izdotais vēsturiskais apskats “Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni”. Grāmata ietver plašu informāciju par Jūrmalas teritorijas dabu un vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas valsts izveidošanai 1918.gadā. To papildina spilgts vizuālais materiāls – kartes, shēmas, J.Broces zīmējumu kopijas un fotogrāfijas. Tā kā izdevums bija kļuvis par bibliogrāfisku retumu, 2002.gadā Jūrmalā tika izdots darba faksimilizdevums.
Par grāmatas nozīmi liecina daži citāti: Beltes mazmeita Mirdza – Man ir viena grāmata, un to es glabāju kopā ar Bībeli kā dārgāko mantu; Rasma Mežule – Nolietota jau bija, iedevām palasīt un „pieauga kājas”; Dzidra Grigorjeva – Padomju gados turējām slepeni un 50 lapas paspējām ar roku pārrakstīt.
Otrā pasaules kara beigu posmā Pēteris Belte devās prom no Latvijas ar bēgļu kuģi no Liepājas uz Dancigu (Gdaņsku), tālāk uz Drēzdeni, Sudetiju un Minheni. Tur arī 83 gadu vecumā 1945.gada 16.maijā Pēteris Belte miris un apglabāts vietējā kapsētā. Viņa piemiņa saglabāta dzimtas kapu vietā Jaundubultu kapos ar vārdiem piemiņas akmenī “Pirmais Jūrmalas pilsētas galva PĒTERIS BELTE 1862 – 1945 tālumā”.
Pētera Beltes dzīves lappuses pirms 20 gadiem palīdzējis atšķetināt žurnālists Paulis Čimurs laikrakstā „Jūrmala”. Viņam par Belti vēstulē stāstījusi mazmeita Mirdza no Amerikas Savienotajām valstīm. Savukārt, ar mani pirms 10 gadiem atmiņās dalījās Beltes meitas Austras Plecis krustmeita Rasma Mežule.
Šogad, atzīmējot Pētera Beltes 150 gadus, Jūrmalas pilsētas dome atbalstījusi Aspazijas mājas vadītājas Ārijas Vanagas iniciatīvu, un mākslinieks Arvīds Endziņš izgatavojis piemiņas plāksni, lai novembrī to atklātu pie bijušās krājaizdevu sabiedrības ēkas Dubultu prospektā 19.
Ausma Pētersone,
vēsturniece
29.10.2012.