Šī lapa ir izdrukāta no LELB Dubultu draudze <br>Interneta adrese:<br>http://dubultudraudze.lv/?ct=koncerti&fu=read&id=197<h3>Ceturtais ērģeļmūzikas festivāls Vox Angelica</h3><p>Mārtiņš Kupčs<br>2011.09.07 11:35
</p><img src="http://dubultudraudze.lv/box/news/koncerti-197.s.jpg" border=0 align=right>Muzikāls ceļojums Eiropas ērģeļmūzikas zemēs - Dubultu ev. lut. baznīcā
no 18.IX. – 9.X.
<p>


<link rel="File-List" href="file:///C:%5CDOCUME%7E1%5CVitolds%5CLOCALS%7E1%5CTemp%5Cmsohtml1%5C04%5Cclip_filelist.%0A%0AJaunums%0A%C5%A1%C4%AB%20gada%20festiv%C4%81l%C4%81%20ir%20koncerts%20%C4%A3imen%C4%93m%20ar%20b%C4%93rniem,%20kur%C4%81%20ar%20vizu%C4%81lu%20t%C4%93lu%0Apal%C4%ABdz%C4%ABbu%20tiks%20ilustr%C4%93ta%20Sergeja%20Prokofjeva%20simfonisk%C4%81%20pasaka%20%E2%80%9CP%C4%93ter%C4%ABtis%20un%0Avilks%E2%80%9D.%20Komponists%20Sergejs%20Prokofjevs%20%C2%A0ir%20sacer%C4%93jis%20gan%20m%C5%ABziku,%20gan%20st%C4%81stu%20par%0Adrosm%C4%ABgo%20P%C4%93ter%C4%ABti,%20kas%20pagl%C4%81bj%20p%C4%ABli%20no%20vilka.%201936.%0Agada%20maij%C4%81%20autora%20vad%C4%ABb%C4%81%20darbs%E2%80%A8tika%20pirmatska%C5%86ots.%20Ska%C5%86darba%20misija%20ir%0Aatt%C4%ABst%C4%ABt%20b%C4%93rnu%20muzik%C4%81lo%20gaumi,%20s%C4%81kot%20jau%20ar%20pirmajiem%20skolas%20gadiem.%20Ska%C5%86darb%C4%81%0Akomponists%20katram%20instrumentam%20liek%20iejusties%20k%C4%81da%20pasakas%20varo%C5%86a%20t%C4%93l%C4%81%20un%0Aatska%C5%86ot%20%C4%ABpa%C5%A1i%20%C5%A1im%20varonim%20rakstur%C4%ABgo%20m%C5%ABzikas%20mot%C4%ABvu.%20Piem%C4%93ram,%20me%C5%BErags%20att%C4%93lo%0Avilku,%20klarnete%20-%20ka%C4%B7i,%20fagots%20-%20vect%C4%93vu,%20savuk%C4%81rt%20flauta%20v%C4%ABtero%20glu%C5%BEi%20k%C4%81%0Amazais%20putni%C5%86%C5%A1.%20Kop%C5%A1%20ska%C5%86darba%20rad%C4%AB%C5%A1anas%20" pēterītis="" vilks="" savaldzinājis="" izcilākos="" diriģentus,="" aktierus="" mūziķus,="" tostarp="" arī="" heinrihu="" grimmu,="" kurš="" izveidojis="" šī="" skaņdarba="" pārlikumu="" ērģelēm,="" instrumentam,="" kura="" reģistru="" daudzveidība="" ļauj="" aizstāt="" komponista="" iecerēto="" orķestra="" tembrālo="" krāsainību.="" bērniem="" tā="" ir="" brīnišķīga="" iepazīties="" radošu="" māksliniecisku="" oriģināldarbu,="" pasaules="" līmeņa="" klasisko="" mūziku.="" aktiera="" vara="" klausītāja="" veidotie="" vizuālie="" tēli="" palīdzēs="" ilustrēt="" pasakas="" stāstījumu,="" kas="" ērģelnieka="" aigara="" reiņa="" spēli="" radīs="" daudzveidīgu="" un="" izglītojošu="" priekšnesumu.="" bez="" tam="" koncerta="" gaitā="" mazajiem="" klausītājiem="" video="" ekrānā="" būs="" iespēja="" apskatīt="" “kas="" lācītim="" vēderā”,="" kopā="" ar="" pasaku="" tēliem="" ielūkojoties="" ērģeļu="" iekšpusē.=""><br><link rel="File-List" href="file:///C:%5CDOCUME%7E1%5CVitolds%5CLOCALS%7E1%5CTemp%5Cmsohtml1%5C01%5Cclip_filelist.">Ērģeļmūzikas festivāls <i>Vox
angelica</i> Dubultu evanģēliski luteriskajā baznīcā kļuvis par ikgadēju
notikumu Jūrmalas pilsētas kultūras dzīvē un šogad notiks ceturto reizi. 

<p>Pagājušajā gada festivāls bija
veltīts latviešu mūzikai, bet šogad tā iecere ir ar ģeogrāfiski plašāku
tematisku ievirzi - <i>Ceļojums Eiropas
ērģeļmūzikas zemēs.</i></p>

<p>Vācija, Francija, Itālija ir valstis, kurās
ērģeļmāksla ir attīstījusies daudzu gadsimtu garumā un katrā no šīm vietām ar
atšķirīgu kolorītu, kas rada iespēju veidot daudzveidīgas koncertu programmas,
kā arī runāt par Eiropas ērģeļkultūras mantojuma daudzpusīgumu. Koncertu
programmas veido romantisma laikmeta kompozīcijas, tādejādi vienojot dažādu
zemju viena laikmeta skanisko ainavu. </p>

<p>Viens no festivāla mērķiem visus gadus ir bijis parādīt ērģeles kā
universālu instrumentu karalieni - ne tikai spilgtu solisti, bet&nbsp; arī lielisku <i>sadarbības partneri</i> kopā ar citiem solistiem – dziedātājiem un
instrumentālistiem, kas spēj uzņemties pat orķestrālas funkcijas pavadījumā. </p>

<p>Festivāla koncertos klausītājiem būs iespēja vērot mūziķu tuvplānus
ekrānā.</p>

<p>Lai mums visiem skaisti šie ērģeļmūzikas svētki!<br></p>

<b><br>Festivāla programma:</b><br><br><b>Svētdien, 18.IX plkst.18.00</b><br><b><i>Vox angelica.</i></b> Ceļojums<b><i> Eiropas ērģeļmūzikas zemēs</i></b> – <b>Francija</b><br>‍Lotars DŽERIŅŠ (ērģeles), Edīte ALPE (ērģeles),Raimonds
BRAMANIS (tenors) un Inga ŠĻUBOVSKA (soprāns)<br>‍<br>‍Romantisma laikmetā franču ērģeļmūzikā izšķiroša loma ir ērģeļbūvētājam Aristīdam Kavaljē - Kolam, kura inovācijas ērģeļbūvē ļāva komponistiem radīt savu īpašo, franču skolai raksturīgo stilu un šarmu. To raksturo orķestrāli - simfoniska domāšana, kas vainagojas jauna ērģeļžandra - ērģeļsimfonijas radīšanā. Šādi piemēri atrodami Sezāra Franka, Šarla Marijas Vidora, Luisa Vjerna, Aleksandra Gilmāna daiļradē. <br>‍<br>‍Koncertprogramma Dubultos atspoguļo šo franču romantisko ērģeļskolu. Koncertā skanēs skaņdarbi ērģelēm, ko komponējuši L. Belmāns, Š. M. Vidors (tokāta no 5. ērģeļsimfonijas), A. Gilmāns (fināls no sonātes - simfonijas), kā arī Žaks Alēns ("Litānijas") - pāragri no dzīves aizgājušais, talantīgais komponists, kura 100.dzimšanas diena tiek atzīmēta šogad. Bez tam programmā iekļautas franču komponistu Ž. Bizē, K. Sen-Sansa, S. Franka un Š. Guno dziesmas un dueti ar ērģeļu pavadījumu. <br>‍<link rel="File-List" href="file:///C:%5CDOCUME%7E1%5CVitolds%5CLOCALS%7E1%5CTemp%5Cmsohtml1%5C08%5Cclip_filelist." romantisma="" laikmetā="" ērģeļmūzikā="" izšķiroša="" loma="" ir="" ērģeļbūvētājam="" aristīdam="" kavaljē="" –="" kolam,="" kura="" inovācijas="" ērģeļbūvē="" ļāva="" komponistiem="" radīt="" savu="" īpašo,="" franču="" skolai="" raksturīgo="" stilu="" un="" šarmu.=""><br><br><p></p>

 <b>Svētdien, 25.IX plkst.18.00</b><br>‍<b>‍Vox angelica. Koncerts ģimenēm ar
bērniem.</b> Iepazīt ērģeles aicina <i>Pēterītis un vilks!, </i>ērģelnieks
Aigars REINIS un aktieris Varis KLAUSĪTĀJS.<br>‍<br>‍‍Jaunums šī gada festivālā ir koncerts ģimenēm un bērniem, kurā ar vizuālu tēlu palīdzību tiks ilustrēta Sergeja Prokofjeva simfoniskā pasaka "Pēterītis un vilks". Komponists Sergejs Prokofjevs ir sacerējis gan mūziku, gan stāstu par drosmīgo Pēterīti, kas paglābj pīli no vilka. 1936. gada maijā darbs tika pirmatskaņots. Skaņdarba misija ir attīstīt bērnu muzikālo gaumi, sākot jau no pirmajiem skolas gadiem. Skaņdarbā komponists katram instrumentam liek iejusties kāda pasakas varoņa tēlā un atskaņot šim varonim raksturīgo mūzikas motīvu. Piemēram, mežrags attēlo vilku, klarnete - kaķi, fagots - vectēvu, savukārt flauta vītero gluži kā mazais putniņš. Kopš skaņdarba radīšanas ir "Pēterītis un vilks" ir savaldzinājis pasaules izcilākos diriģentus, aktierus un mūziķus, tostarp arī Heinrihu Grimmu, kurš ir izveidojis šī skaņdarba pārlikumu ērģelēm, instrumentam, kura reģistru daudzveidība ļauj aizstāt komponista iecerēto orķestra tembrālo krāsainību. Bērniem tā ir brīnišķīga iespēja iepazīties ar radošu un māksliniecisku oriģināldarbu, pasaules līmeņa klasisko mūziku. Aktiera Vara Klausītāja veidotie vizuālie tēli palīdzēs ilustrēt pasakas stāstījumu, kas kopā ar Aigara Reiņa spēli radīs daudzveidīgu un izglītojošu priekšnesumu. Bez tam koncerta gaitā mazajiem klausītājiem video ekrānā būs iespēja apskatīt "kas lācītim vēderā", kopā ar pasaku tēliem ielūkojoties ērģeļu iekšpusē.<br><link rel="File-List" href="file:///C:%5CDOCUME%7E1%5CVitolds%5CLOCALS%7E1%5CTemp%5Cmsohtml1%5C08%5Cclip_filelist." romantisma="" laikmetā="" ērģeļmūzikā="" izšķiroša="" loma="" ir="" ērģeļbūvētājam="" aristīdam="" kavaljē="" –="" kolam,="" kura="" inovācijas="" ērģeļbūvē="" ļāva="" komponistiem="" radīt="" savu="" īpašo,="" franču="" skolai="" raksturīgo="" stilu="" un="" šarmu.=""><br>&nbsp;<br><b>Svētdien, 2.X. plkst. 18.00</b><br>‍<b><i>Vox angelica. Ceļojums Eiropas ērģeļmūzikas
zemēs</i></b> – <b>Vācija.</b><br>‍Larisa BULAVA (ērģeles), Leons VELDRE (čells) Gidons GRĪNBERGS (vijole).

<p>Vācija ērģeļmūzikas attīstībā ir
ieņēmusi vadošu lomu pasaulē, bez J.S. Baha vārda nav iedomājama nedz baroka
laikmeta mūzika, nedz arī mūsdienu ērģeļkoncertu prakse. Tomēr šoreiz festivāla
ietvaros tiek piedāvāta iespēja iepazīt vācu romantiskās ērģeļmākslas lappuses,
ko spilgti pārstāv J.G. Reinbergers un J. Roibke. </p>

<p>Jozefs Gabriels Reinbergers (1839-1901)
ir nozīmīgs vācu romantiķis, Minhenes konservatorijas profesors, ērģelnieks,
operu, simfonisko un daudzu ērģeļdarbu autors.&nbsp; H.fon Bīlovs Reinbergeru
raksturojis šādi: «… ideāls kompozīcijas skolotājs, nepārspēts visā Vācijā,
nesalīdzināmi prasmīgs, izsmalcināts … īsi sakot – viens no vērtīgākajiem
mūziķiem pasaulē».</p>

<p>Jūliuss Roibke (1834 – 1858),
ērģeļbūvētāja Ādolfa Roibkes dēls, Ferenca Lista skolnieks atstājis mums īstu
vācu mūzikas pērli – ērģeļsonāti, ko sarakstīja 23.gadu vecumā -gadu pirms sava
īsā mūža beigām. Autors skaņdarba domu saista ar 94.psalmu, Dieva aizstāvību un
mierinājumu – "Nu Jahve ir mans cietoksnis un mans Dievs ir mana patvēruma
klints.”</p>

<p>Festivāla koncerta programmu
veidos 1857. gadā komponētā J. Roibkes “Sonāte do minorā” un J. Reinbergera apjomīgā „Svīta vijolei, čellam un
ērģelēm“ do minorā, op.149 (1891.)<br>‍</p>

<p><b>Svētdien 9.X plkst.18.00</b><br>‍<b><i>Vox angelica. Ceļojums Eiropas ērģeļmūzikas
zemēs</i></b> –<b>Itālija</b><br>‍Karlo BENATTI(ērģeles, Itālija), Ieva MANONI (soprāns, Itālija)</p>

<p>Koncerta programmu
veido itāļu romantisma un vēlīnā romantisma garīgā mūzika ērģelēm un balsij ar
ērģelēm. Šī laikmeta mūzika kļūst gluži vai simboliska šogad, kad Itālija svin
savas valsts apvienošanas 150.gadskārtu. Programmā iekļautie komponisti pārstāv
visu 19.gadsimtu - līdz pat 20.gadsimta sākumam. Gadsimtu, kurā aizsākās itāļu
tautas nacionāla atmoda un kurš beidzās ar Itālijas valstisko apvienošanu
19.gs. beigās.</p>

<p>Par itāļu
nacionālas atmodas simbolu kļuvis Džuzepe Verdi, kura operas suminot, publika
sauca : „<i>Viva VERDI!</i>, īstenibā maskējot: <i>Viva Vittorio Emanuele-Re d'Italia!“
</i>(<i>Lai dzivo Vittorio Emanuele-Itālijas karalis!</i>). Programmā iekļautas
divas Dž. Verdi ārijas. </p>

<p>Pēc Itālijas
valstiskas apvienošanas, kas aizsākas 1861.gadā, sekoja jauns tautas garīguma
meklējumu vilnis, apcere, atskatīšanās uz senajām itāļu mūzikas tradīcijām.
Ļoti spilgti to atspoguļo tā laika jaunie komponisti sakrālajā un ērģeļmūzikā -
Marko Enriko Bossi, kurš nāk no ērģelnieku dinastijas, Oreste Ravanello,
Lorenco Perozi, kuru mūzika skanēs koncertā Dubultos. Bez tam koncertā skanēs arī Pjetro
Maskanji, Saverio Merkadantes un Bonaventuras Sommas mūzika.</p>

<p>&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; </p>

<p><b>Ieeja
festivāla koncertos par ziedojumiem.</b></p>

<p><b>Atbalsta:</b></p>

<p><b>Jūrmalas
pils. Dome, VKKF, Radio Klasika,</b></p>

<p><b>Dārza centrs
<i>Lielupe</i></b></p>&nbsp;

<br>&nbsp;


<script>
window.print();
</script>