 Braucēji lieli un mazi, veci un jauni. Maršruts – Gaiziņš, Madona, Cesvaine varēja sākties.TAD NU BEIDZOT EKSKURSIJĀ ...
Un tā šis iesīkstējušais ritenis ir iekustināts 16. oktobra rītā. Viss bija noorganizēts brīnišķīgi, nekādu stresu, nekā lieka. Braucēji lieli un mazi, veci un jauni. Maršruts – Gaiziņš, Madona, Cesvaine varēja sākties. Un sākās arī. Ceļu iesākām ar rīta lūgšanu – laude. Jūrmalas vasaras skatus nomainīja Vidzemes augstienes ziemas ainavas. Gar autobusa logu zibēja apsarmojuši koki un māju jumti. Ļoti intriģējoša bija aizlūgumu rakstīšana uz mazas papīra strēmeles, ko ierosināja mācītājs Ingus. Un tikai Gaiziņa pakājē atklājās, ko ar tiem iesākt. Iestūķējām šos papīriņus balonā, balonus piepūtām ar hēliju un tie, kas varēja uzrāpties augšā Gaiziņā pēc vienotas komandas visi reizē laida tos augšā. Skats neapšaubāmi varens, jo mēs taču šos aizlūgumus sūtījām savam debesu Tēvam. Īpaši sajūsmināti bija mūsu mazie līdzbraucēji. Tāda ilgāka apstāšanās vieta bija iebraucot Pakalniešu tūristu bāzē pie Kaķīšu ezera. Par dažādu dzīvnieku un putnu mitekļiem ļoti interesanti stāstīja Pakalniešu saimniece Inese Mailīte. Ne tikai stāstīja, bet arī parādīja dažādu putnu ligzdas un dzīvnieciņu migas. Varējām skatīt arī dažādu koku šķirnes, kas aug Latvijā. Pabijām improvizētā koka dobumā. Ilgi neaizmirstams būs brauciens uz kazu fermu, jo daži kazu bija redzējuši kino vai kādā zīmējumā. Un kur tad nu vēl šie pustonnīgie kuiļi. Tas tik bija skats, jo fermas saimniekam bija ne tikai kazas, bet arī vaisli kuiļi. Beigās nogaršojām sieru taisītu no kazu piena. Arī es neatceros tādu ēdis. Pēc tam viesojāmies Bērzaunes baznīcā, kas ir uzcelta no drupām un tagad ir pilnīgi atjaunota. Šīs baznīcas un draudzes atjaunošanā ir līdzdarbojies mūsu tagadējais mācītājs Ingus. Madonas draudze mūs sagaidīja ar ļoti garšīgām pusdienām. Bijām viņu draudzes baznīcā Lazdonā. Par Lazdonas baznīcu ļoti saistoši pastāstīja draudzes darbiniece Rudīte. Liels bija madoniešu izbrīns, ka mēs tik īsā laika sprīdī esam tik daudz uzzinājuši par viņu bijušo draudzes ganu Ingu, jo viņi mums uzdeva daudz jautājumu par Ingu. Liels paldies Madonas draudzei par jauko sagaidīšanu. Cesvainē iebraucām jau krietnā tumsā. Pa ceļam Māra pastāstīja par Cesvaines vēsturi, par pili, par apkārtni. Pili izložņājām krustu šķērsu no pagraba līdz pat tornim. Noslēgums bija Cesvaines baznīcā. Šeit mūs sagaidīja ļoti, ļoti mīļi un sirsnīgi, varētu teikt pat karsti, jo pēc svētbrīža ( tie bija arī pārējās baznīcās) mūs ieaicināja sakristejā, kur tiešām bija ļoti, ļoti silti, lai neteiktu vairāk. Pēc cienasta un sirsnīgiem atvadu vārdiem devāmies mājup. Norunājām gan madoniešus, gan cesvainiešus gaidīt ciemos pie mums. Gaidīsim ...
Atceļā visu ceļa gabalu risinājām Ingus sagatavotu viktorīnu, kurā par uzvarētāju kļuva neviens cits kā mūsu mīļā Dace ar iesauku Lazdiņa. Jūrmalā iebraucām īsi pēc pusnakts, noguruši, bet ļoti gandarīti par jauki aizvadīto dienu.
Par to visu pateicība mūsu Radītājam.
Pēteris Ščuckis
|
Aktualitātes
Draudzes dzīve
